Vaides ciema nosaukumu saista ar lībiešu vārdu vait – starpa. No šejienes esot visērtāk pārbraukt uz Sāmsalu.

Mūsdienās Vaidē ir ap 15 sētu, bet pastāvīgi ciemā dzīvo tikai dažas ģimenes.

1935 .gadā pēc Latvijas tautas skaitīšanas datiem Vaidē dzīvoja 106 cilvēki. 1939.gadā Vaides ciemā bija 21 sēta, lielākās no tām: «Lāži», «Lekši», «Vecroči», «Jaunroči». Vaides ciema «Lāžos» dzimis Nika Polmanis (1823), pirmais izglītotais lībietis, bijis skolotājs Mazirbes pagasta skolā, kas toreiz atradās Košraga ciema «Žoku» mājās un ķesteris Kolkas luterāņu baznīcā.

Vaide vēstures avotos minēta jau 1582. gadā. 1736. gadā Dundagas vaku grāmatā Kolkas jūrmalā minētas divas Vaides sētas: Lekši un Žonaki. Domājams, tur mituši ļaudis, kas pārdzīvojuši Lielo mēri.

Pie Vaides jūrā ietek Vecroču upe, kas iztek no Vaides dīķa, kas radīts aizsprostojot no Bažu purva puses rakto Vaides grāvi. Bet zemes iekšienē iepretī Vaidei atrodas nacionālā parka lielais Bažu purvs. 19.gs.vidū pa speciāli izveidotu ceļu cauri purvam no Vīdales puses izvests ap pusmiljonu tonnu akmeņu Kolkas bākas mākslīgās salas būvniecībai jūrā.

Pa ceļam uz Kolku atrodas kāpa Mustamačauka (Melnā Mača caurums). Teika stāsta, ka tā radusies no smiltīm, kas velnam izšļukušas no rokām, taisot tiltu no Kolkas līdz Roņu salai.