Agrāk (20.gs. sākums, vidus) Mazirbe bija lībiešu zvejniekciems un kuģniecības centrs, lielākā lībiešu apdzīvotā vieta Kurzemes jūrmalā.

20.gs. 30.gados ciems ekonomiski uzplauka – zvejnieku kooperatīvs uzcēla zivju pārstrādes cehu. Kāds tā laika ceļotājs par Mazirbi saka: «Mazirbe ir liels ciems, kurā var sajust jau tādu kā jaunas pilsētas rosīgumu». Arī lībiešu kultūras uzplaukumā Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Mazirbes ciemam bija liela nozīme. Šeit 1923.gadā dibinājās lībiešu sabiedriskā organizācija Līvu savienība, ar kuras pūliņiem un radu tautu igauņu, somu, ungāru atbalstu 1938.- 1939.gadā uzcelts Lībiešu tautas nams – lībiešu kopā pulcēšanās vieta svētkos, priekšlasījumos un pārrunās.

Mūsdienās nams saglabājis savu nozīmi – pulcināt kopā lībiešus kā nozīmīgs lībiešu kultūras centrs. Katru gadu augusta pirmajā sestdienā pie Lībiešu tautas nama tiek svinēti Lībiešu svētki. Staltākā celtne ciemā ir pakalnā uzceltā Mazirbes evaņģēliski luteriskā baznīca. Turpat atrodas valsts nozīmes kultūras pieminekļi Mazirbes mēra akmeņi, 1710. un 1711. gada Lielā mēra notikumu liecinieki.