Košrags tiek uzskatīts par jaunāko lībiešu jūrmalas ciemu – zvejniekciems, kas veidojies 17.gs.un pastāvējis jau vismaz 17.gs.80. gados. Vēl 1680.gadā kā vienīgā sēta Košragā minēti «Kūkiņi», kopš 1896. gada tie zināmi kā «Anduļi» un ir Košraga ciema vecākā sēta. Tā bijusi arī viena no lielākajām vecsaimniecībām, uz kuras zemes vēlāk uzceltas vairākas jaunsaimniecības. 1826. gadā Košragā bija 78 iedzīvotāji, 4 saimnieku ģimenes un 11 bezzemnieku ģimenes. Tā bija samērā blīvi apbūvēta apmetne. Sētas izvietojās viena otras tiešā tuvumā tā, ka saskārās to dārzi.

Nelielais Košrags bija ievērojams lībiešu jūrmalas saimnieciskais un kultūras centrs: 19gs. vidū tur darbojās pirmā lībiešu ciemu skola;19 gs. beigās – 20 gs. pirmajos gadu desmitos tajā darbojās «Kine-Dīķu» vējdzirnavas un Kukšu ūdensdzirnavas, strādāja laivu būvētāji. Pavasaros te piestāja laivas ar Sāmsalas igauņiem – darba meklētājiem. Ciema iedzīvotāji līdz 1 pasaules karam uzturēja aktīvus kontaktus ar Sāmsalas igauņiem. Didriķis Volganskis laivu būvētājs un lībiešu kultūras darbinieks 1932. gadā organizēja ostas izbūvi Košragā. 1938. gadā ar D. Volganska līdzdalību uzbūvēts mols mudas (jūras mēslu) vākšanai. Zinātnisko ekspedīciju laikā Košragā pierakstīts visvairāk lībiešu folkloras. Šodien Košragā ir 13 mājas, tomēr pastāvīgi tiek apdzīvotas tikai dažas. Dzīve rosīgāka kļūst vasarā, kad pilsētnieki ierodas uz savām vasaras mājām.

Košraga ciems ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Par tā kultūrvēsturisko nozīmību liecina arī tas, ka Košrags bija viens no sešiem Latvijas kultūras pieminekļiem, kas kandidēja uz iekļaušanu Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.