Kolka ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts. Kolkasraga sēklis iestiepjas sešus kilometrus jūrā, un tā muguru jūra apskalo 0,5 – 3 metru dziļumā. Uz sēkļa viļņus šķeļ Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis. Vētras laikā to augstums sniedzas līdz pat 7 metriem. Sēkļa galā uz mākslīgas salas atrodas Kolkas bāka.

Kolka kā apdzīvota vieta – ciems pirmo riezi rakstos minēta 1387.gadā Lībekas domkunga Varendorfa tiesas spriedumā ar nosaukumu «Domesnes», kas bija Kolkas senākais nosaukums, un oficiālos dokumentos tika lietots līdz pat 20.gs. sākumam, bet vietējie iedzīvotāji ciemu sauca par Kolkasragu. Kolkasraga senāko nosaukumu «Domesnes» radījuši senie skandināvi, un tulkojumā tas nozīmē «baznīcas rags». Kāds kuģa bojāejā izglābies dāņu tirgotājs Kurzemē uzcēlis baznīcu, iespējams tā bijusi Kolkā. 20.gs. nostiprinājies vietas nosaukums Kolka. Šis nosaukums nāk no igauņu un somu valodas: igauņu «kolgas, kolk», somu «kolkka» – kakts, stūris, nostūris. Irbes – Ģipkas baznīcas grāmatā ir ziņas, ka 1770. gadā Kolkā ir 4 sētas: «Krogi», «Ūši», «Vecvagari», «Kabriki» – ciema vecākā sēta. 1811. gadā uzskaites lapu ieraksti jau parāda plašāku apbūvi – 8 apdzīvotas vietas ar 105 iemītniekiem. 1826.gadā – 9 vietas ar 99 iemītniekiem. 1859.gadā – 15 vietas ar 316 cilvēkiem. 1896.gadā – 32 vietas ar 392 ļaudīm. Kolka sāka strauji augt kopš 19.gs. vidus, kad aktivizējās saimnieciskā darbība, un ciems kļuva par nozīmīgu centru Baltijas jūras un Rīgas līča sadurvietā.

Kolka ir vienīgais lībiešu jūrmalas ciems, kas pateicoties savam īpašajam ģeogrāfiskajam stāvoklim, pēdējos piecdesmit gados ir attīstījies. Uz Kolku 20.gs. 50-tajos gados pārcēlušies daudzi Baltijas jūras piekrastes ciemu iedzīvotāji, kur padomju varas izveidotais militārais režīms aizliedza piekrastes zveju. Kolka kļuva par zvejnieku kolhoza centru. 50.-60.gados strauji auga iedzīvotāju skaits. Tika celtas jaunas mājas, skola un tautas nams, bērnudārzs, zivju pārstrādes fabrikas. Visa «padomju tauta» iesaistījās sacensībā par nozvejas plānu izpildi. Kolkas zivju pārstrādes fabrika tika slavēta kā labākā Latvijā. Pēc sociālistiskās saimniekošanas modeļa pārejas uz privāto, no bijušā kolhoza ražošanas bāzes izveidoti un darbojās 3 zivju pārstrādes uzņēmumi.

Sabiedriskās organizācijas Līvu savienība Kolkas grupa izveidojusi Līvu centru «Kūolka». Tas atrodas Kolkas ciema pašā viducī, un tur eksponēta neliela saimniecisko priekšmetu kolekcija. Iespējams iepazīties ar literatūru par lībiešu un Ziemeļkurzemes vēsturi, klausīties skaņu ierakstus lībiešu valodā un saņemt gida pakalpojumus.