Pagriežoties no Kolkasraga uz līča pusi, manāma atšķirība starp „Dižjūru” un „Mazjūru”. Jūrtakas pirmie 10 km ved pa Slīteres nacionālā parka piekrasti: sākumā gar jūrā ieskalotajām priedēm, gar kādreizējām zvejas kolhoza ēkām, kuģu piestātni un Ēvažu stāvkrastu, kura apkaimē ir neparasti šaurs, smilšains liedags ar tam pāri līkstošiem melnalkšņiem. Arī tālākajā posmā līdz Ģipkai raksturīgs šaurs, smilšains liedags ar bagātīgo avoksnāju veidotām lāmām un nelielu, vasarā – seklu upīšu ietekām. Slīteres krasts kādreiz bija divkārt slēgta teritorija – te bija pierobežas režīma zona un dabas rezervāts.

Lībiešu valodā Kolka senais nosaukums Kūolka, Melnsils / Mustānum un Ģipka / Gipk.

Maršruta gaita: Kolka – Melnsils – Pūrciems – Ģipka

Ceļa segums: Smilšains, ciets liedags, pie jūrā ieskalotajām priedēm – meža taka

Šķēršļi: Mazi valki (strauti), Melnsilupe (tilts – 1,3 km attālumā no jūras) un Pilsupe (tilts - 0,3 km) mazūdens periodā ir pārbrienamas.

Bīstamas vietas: Nav

Der zināt! Celt teltis un kurināt ugunskurus drīkst tikai šim nolūkam paredzētās atpūtas vietās.

Stipra ZA un A vēja laikā vietām šaurais liedags var būt viļņu apskalots. Tad gājienam jāizvēlas alternatīvās meža takas. Kolkā nav bankomāta.

Alternatīvas: Starp Melnsilupi un Pilsupi līdztekus jūrai 6 km garumā iet meža ceļš – taka.