Šis ir Latvijas jaunākais nacionālais parks, ko raksturo Latgales īpašais kolorīts.
Rāznas ezers, Ežezers, Mākoņkalns un Lielais Liepukalns ir valsts mēroga tūristu piesaistes objekti ar stabilu vietu Latvijas tūrisma kartē.
Parks ir sētin nosēts ar ezeriem – no mazā Asariņa līdz lielajai Rāznai, no dzidrā Oloveca līdz salām bagātajam Ežezeram. Dzidrie un tīrie ūdeņi ir mājvieta daudzām augu, dzīvnieku un zivju sugām, arī lašveidīgajām, piemēram, repsim un sīgai. Ezeri ir īpaši apskates objekti, ko vislabāk iepazīt laivu braucienā, bet Rāznas ezeru – izbraucienā ar jahtu.
Rāznas ezers ir parka sirds un vienlaikus arī otrs lielākais ezers Latvijā. Smilšaino pludmaļu un lielās platības dēļ to dēvē arī par Latgales jūru, kas ir bagāta ar zivīm un labiekārtotām atpūtas vietām.
Viens no ainaviski izcilākajiem ezeriem ir Ežezers ar 26 salām, kuras klātas galvenokārt ar platlapju koku mežiem, līdzās tiem arī egļu meži un avoti. Vairākās salās konstatēta arī īpaši aizsargājama suga zaļā divzobe.
Savukārt Rāznas ezeram blakus esošā Mākoņkalna (248 m virs jūras līmeņa) virsotnē vēl saglabājušās Livonijas ordeņa 13. gadsimtā celtās Volkenbergas mūra pils fragmenti.
Rāznas Nacionālajā parkā atrodas Latgales augstākais un Latvijā trešais augstākais paugurs – Lielais Liepukalns (289 m virs jūras līmeņa). Tā virsotnē uzbūvētais 34 m augstais koka tornis pašreiz ir augstākā šāda veida konstrukcija Latvijā.
Dabas vērotāju iecienītas vietas ir Piloru ozolu audze Ežezera krastā un Andrupenes purva taka. Kā arī Akmeņu taka Mākoņkalna Jaunstašuļos, kurā apskatāmi vienā teikas sižetā saistīti četri ievērojami akmeņi – Plakanais akmens, Āža mugura, Velna pēda un Zirga pēda. Parka teritorijā atrodas arī Juguļu akmens milzis. Bet daudzas vietas ērti un ātri var apskatīt, izmantojot parkā izveidotos velo maršrutus.
Šis parks ir vieta, kur iepazīt Latgales jeb Zilo ezeru un pilskalnu zemes dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, izbaudīt ainavas skaistumu, novērtēt latgaliešu viesmīlību, izzināt paaudzēs izlolotu amatu prasmes un tradīcijas. Teritorijas dabu, saimniecības un kultūras attīstības vēsturi var iepazīt, izzinot laukakmeņu, bijušo pilskalnu un muižu stāstus, apmeklējot dievnamus, muzejus, amatnieku darbnīcas un citas vietas.