Daru labu dabai

DARU LABU DABAI

Latvijas dabā atrodamo vērtību saglabāšana prasa rūpes. Cilvēkiem, kuri mīl dabu un patīk atrasties brīvā dabā, Dabas aizsardzības pārvaldes un Pasaules dabas fonda kopīgā iniciatīva DARU LABU DABAI ir lieliska izdevība brīvprātīgi darīt labus darbus dabai, satikt jaunus cilvēkus un apgūt jaunas prasmes!
Labie darbi dabai talku veidā notiek īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, tostarp, nacionālajos parkos. Tie piemēroti no 10 līdz pat 100 cilvēku lieliem kolektīviem, piemēram,

uzņēmu un iestāžu darbiniekiem,
interešu pulciņu dalībniekiem,
skolēnu un studentu grupām,
ģimenēm u.c.

Var piedalīties gan publiskās talkās ikviens individuāls interesents, gan arī organizēt slēgtās talkas konkrētam kolektīvam.
Kopīgi talkojot, iespējams ne tikai palīdzēt Latvijas dabā saglabāt tās unikālās vērtības un ainavas, bet arī

īstenot kolektīva saliedēšanas pasākumu;
mācīties par Latvijā sastopamajām dabas vērtībām;
praktizēties dažādu biotopu ieteicamajos apsaimniekošanas darbos;
apceļot un izzināt Latviju.

Darbu plānošanu, ierādīšanu un vadīšanu nodrošina pieredzējuši dabas aizsardzības jomas darbinieki, kas brīvprātīgajiem talkotājiem arī stāsta par veikto darbu nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanā un par konkrētajā apvidū atrodamajām dabas vērtībām. Tādējādi praktiskā darbošanās ir apvienota ar noderīgu zināšanu ieguvi par augu un dzīvnieku sugām, biotopiem, tajos veicamajiem darbiem un Latvijas dabu kopumā.

Plašāka informācija par sasniegtajiem rezultātiem un kontaktinformācija tīmekļa vietnē www.darudabai.lv.

Īsie ieteikumi zemes īpašniekiem

Darāmais

Dižkoku atēnošana

Laika gaitā novārtā atstātas zemes aizaug ar alkšņu, kārklu un bērzu krūmājiem. Strauji augošie „kaimiņi” ne tikai noēno koku, bet arī atņem dižkoka saknēm augsnes ūdeni un barības vielas. Saules gaisma ir galvenais koka enerģijas avots. Bez tās nav iespējama fotosintēze, kuras rezultātā veidojas mums tik nepieciešamais skābeklis un koka augšanai nepieciešamie „būvelementi” – cukuri.

Invazīvo sugu apkarošana

Svešzemju augu sugu ietekme uz vietējo dabu un cilvēkiem ir viena no aktuālākām problēmām visā Eiropā, tajā skaitā, arī Latvijā. Kopumā mūsu valstī no savvaļā konstatētajām 1937 paparžaugu un sēklaugu sugām 633 ir svešzemju sugas. Lielākā daļa no šīm ienācējām sugām ir samērā miermīlīgas, taču atsevišķas negatīvi ietekmē Latvijas dabisko vidi. Tās sauc par invazīvām sugām. Ar agresīvo augu ierobežošanu, pat iznīcināšanu nedrīkst kavēties. Tūlītēja, aktīva rīcība var būt daudz lētāka un efektīvāka nekā vēlāki pūliņi, kad suga ir izplatījusies lielā platībā.

Koku un krūmu izciršana, apauguma novākšana

Platuma grādos, kur atrodas Latvija, dabiskās augu sekas rezultātā gandrīz visas atklātās zemes ar laiku apaug ar krūmiem vai kokiem. Ne vienmēr tas ir labi dabas vērtību pastāvēšanai. Vislielākais drauds tas ir pļavām, kas dažu gadu laikā var pārvērsties līdz nepazīšanai. Tomēr arī citviet koki un krūmi ne vienmēr ir vēlami. Bieži vien bojātos un bīstamos kokus jāizvāc no dabas takām, skatu vietām.

Niedru pļaušana un novākšana

Niedru pļaušana un izvākšana mazina ezeru un citu ūdenstilpju aizaugšanu, palīdz uzturēt tajās zivīm nepieciešamo skābekļa apjomu, mazina ūdenstilpju aizsērēšanu. Pārāk lielas vienlaidus niedrāju platības ir nelabvēlīgas arī ūdens putnu dzīvei.

Pļavu pļaušana, siena novākšana

Kopš Latvijā krasi samazinājies mājlopu skaits, pļavas strauji aizaug ar krūmiem un kokiem, tāpat strauji izplatās arī invazīvās augu sugas. Tikai noganīšanas atjaunošana vai regulāra pļaušana var palīdzēt saglabāt retās un aizsargājamās augu un dzīvnieku sugas, kas par savu mājvietu izvēlējušās dažādu tipu pļavas. Sienu nepieciešams aizvākt, lai zālājs nebagātinātos ar liekām barības vielām.

Ūdensteču atbrīvošana, straujteču veidošana

Samazinoties ūpju caurplūdei, pasliktinās ūdeņu bioloģiskā kvalitāte, samazinās ūdens augu un ūdens dzīvnieku daudzveidība tajās. Iemesli tam var būt dažādi – gan bebru darbības ietekme, gan dažādu dabas procesu rezultātā upēs sakritušie koki, tāpat arī upju aizaugšana, palielinoties organisko vielu daudzumam. Lai atjaunotu upes plūdumu, sakritušie koki ir jāizvāc, bet biezi saaugušie ūdensaugi jāiznīcina. Skābekļa daudzumu upēs iespējams palielināt arī atsevišķos posmos, ievietojot akmeņus, tā veidojot straujteces.

Erozijas novēršana

Erozija visbiežāk novērojama jūras piekrastē – kāpās. To izraisa gan vējš, gan jūras viļņi, kā arī nepārdomāta atpūtnieku kustība. Jau senos laikos piekrastes iedzīvotāji centās ierobežot smilšu kustību, stādot kāpās priedes. Mūsdienās cenšamies pasargāt no erozijas primārās jeb jūrai vistuvākās un trauslākās kāpas, veidojot kārklu pinumus. Ar to palīdzību iespējams ierobežot patvaļīgi iestaigātās takas kāpās. Pinumi arī palīdz aizturēt vēja pūstās smiltis un veicina jaunu kāpu veidošanos.