Dabas centru piedāvājums

NODARBĪBA 1. Dzīvās un nedzīvās dabas elementi, to savstarpējā saistība

Nodarbībā skolēni ne tikai klausās,bet arī aktīvi darbojas. Viņi mācās atšķirt dzīvās un nedzīvās dabas elementus, šķirojot attēlus, vērojot augus un dzīvniekus dabā. Darbojoties pāros meklē vēja “izkaisītos” burtus tā iepazīstot dabas objektus. Veic novērojumus, izmantojot lupu. Nodarbības noslēgumā skolēni  prezentē savus atklājumus mini “zinātniskajā konferencē”,  attīstot prasmi izteikties, klausīties citos un pamatot savu viedokli.

NODARBĪBA 2. Ārstniecības, indīgie un aizsargājamie augi – to iepazīšana un nozīme

Nodarbība rosina skolēnos zinātkāri un atbildību pret dabu. Sarunas formā skolēni noskaidro, ka ne visi augi ir ēdami, un mācās tos iedalīt pēc pielietojuma. Viņi iepazīst ārstniecības augus, uzzina, kā augi tiek izmantoti ikdienā, un dalās savās zināšanās.
Praktiskajās aktivitātēs skolēni veido augu vainagu, mācās atpazīt aizsargājamos augus, pēta indīgo augu attēlus un apgūst drošības pamatus. Dodas pārgājienā dabā, kur augus iepazīst to dabiskajā vidē.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta dabas saudzēšanas principiem, veidojot skolēnos izpratni par atbildīgu rīcību dabā.

SASNIEDZAMAIS REZULTĀTS

• Apgūti mācību programmas punkti:
  • Augi ir dažādi, taču tiem ir līdzīga uzbūve (lapa, arī skuja, stumbrs, sakne, zieds, auglis). (D.Li.7.)
  • Novēro organismus dabā (augus, dzīvniekus), izmantojot dažādas maņas: redzi, dzirdi, ožu, tausti. (D.3.11.8.1., D.3.11.7.1., D.3.11.9.1.)
• ID 2025/1/STEM/PL/28;29;31;32;33;34;35;36;37

NODARBĪBA 1. Koks un tā kaimiņi, dižkoks

Nodarbībā skolēni iepazīst kokus, sūnas un ķērpjus, noskaidro to galvenās pazīmes un nozīmi dabā. Nodarbība ļauj bērniem mācīties caur pieredzi un darbību. 

Praktiskajā nodarbības daļā skolēni pēta kokus saulē un ēnā – izmanto mērinstrumentus un darba lapas, nosaka koku sugu, pēta stumbru, lapas vai skujas un apkārtējo vidi. Veic novērojumus un salīdzina – apkopo datus par pētītajiem kokiem, analizē atšķirības un līdzības. Prezentē secinājumus pārējiem – pastāsta, ko atklājuši, tā attīstot komunikācijas un sadarbības prasmes. 

NODARBĪBA 2. Dažādās ekosistēmās sastopamo augu un dzīvnieku atpazīšana

Darbošanās gan telpās, gan ārā, salīdzinot divas ekosistēmas. Pēc īsas instruktāžas skolēni strādā grupās, katra grupa pēta vienu ekosistēmu, atrodot piecus  tai raksturīgus  organismus. Grupas prezentē atradumus, veido barības ķēdes un modelē to izmaiņas dažādu apstākļu dēļ  sausums, lietavas, piesārņojums. Pārrunā par ekosistēmu savstarpējo saistību un to nozīmi dabā.

NODARBĪBA 3. Dzīvnieku barības šķīvji. 

Dalībnieki strādās grupās. Katra grupa saņem kāda dzīvnieka attēlu vai masku – piemēram, zaķa, lāča, vāveres vai lapsas. Dalībnieki izvēlas barības kartītes, ko konkrētais dzīvnieks varētu ēst. Kad izvēle ir veikta, viņi salīdzina izvēlēto barību ar dzīvnieka “pusdienu šķīvi” un kļūdu gadījumā samaina ēdamās lietas. Noslēgumā ir kustību spēle, kurā dalībnieki sadalās pēc dzīvnieku ēdiena veida zālēdāji, plēsēji un visēdāji. Izdiskutē par šo dzīvnieku dzīvesvietu, barības iegūšanas veidu.

SASNIEDZAMAIS REZULTĀTS

• Apgūti mācību programmas punkti: 
  • Augu augšanai nepieciešama piemērota temperatūra, itrums un gaisma. (D.Li.7.)
  • Dzīvnieki  nepieciešamās barības vielas  izmanto augšanai, enerģijas iegūšanai (D.Li.7.)
  • Nostiprina prasmes salīdzināt un diskutēt par koka pētījuma veikšanu ar citu grupu iegūtajiem datiem. (D.3.7.1.1.; D.3.7.3.1.; D.3.11.1.; D.3.11.7.; D.3.11.10.1.)
• ID 2025/1/STEM/PL/38;39;40;41;42;43;44;45;46;207;208;209;210;211

NODARBĪBA 1. Dabiskās ainavas, cilvēka darbības ietekme uz tām

Nodarbībā iepazīsim vietas, ko radījusi daba un ko radījuši cilvēki. Paskatīsimies, kas šīm vietām ir kopīgs un kas atšķirīgs. Uzzināsim, kā cilvēku darbība ietekmē augus un dzīvniekus. Ir zālēdāji, kas ēd augus, un plēsēji, kas medī citus dzīvniekus. Meklēsim, kur dabā sastopami augi, zālēdāji un plēsēji. Kopā sapratīsim, kā daba un cilvēki dzīvo blakus. Cilvēki maina apkārtni – viņi veido parkus un ceļus. Vai tas vienmēr palīdz dzīvniekiem? Kā jūtas dzīvnieks, ja viņa māja pazūd? Nodarbības gaitā dalībnieki kļūs par maziem pētniekiem-  meklēs, kur dzīvo augi, zālēdāji un plēsēji, un pēc tam  pārrunās pieredzēto.

SASNIEDZAMAIS REZULTĀTS

• Apgūti mācību programmas punkti: 
  • Dabas teritorijas iespējams atšķirt pēc augiem un dzīvniekiem (D.Li.8.; D.Li.10. D.Li.13.)  
  • Nostiprinās prasmes  salīdzināt tuvākajā apkārtnē sastopamās dzīvnieku un augu sugas dabas un cilvēka veidotās teritorijās, spriest par dabas teritoriju izmaiņām (D.3.10.2. 13.2.1)   
• ID 2025/1/STEM/PL/55;56;58;59;60

NODARBĪBA  1. Augi ekosistēmās – purvā, ezerā, mežā, pļavā un jūras piekrastē

Nodarbības sākumā pārrunāsim to, kādas ekosistēmas skolēni zina un kādas ir to atšķirības. Dalībnieki iepazīs vairākas ekosistēmas, saliekot ekosistēmu puzles, pārrunās katras ekosistēmas raksturīgākos augus un dzīvniekus.

Strādājot grupās un izmantojot noteicējus, dalībnieki  atpazīs apkārtnē esošos organismus un noskaidros - kā šie organismi ir pielāgojušies, lai izdzīvotu konkrētajā ekosistēmā un kāds ir to dzīves cikls.

SASNIEDZAMAIS REZULTĀTS

• Apgūti mācību programmas punkti: 
  • Visi dzīvie organismi vairojas, lai radītu pēcnācējus (D.Li.7.)
  • Prasme skaidrot dzīvības procesu norisi un dzīvnieku uzvedību vairošanās, mazuļu augšanas un attīstības laikā (D.6.7.1.1.) 
• ID 2025/1/STEM/PL/217;218;219;220;221

NODARBĪBA  1. Dzīvnieki  un augi to savstarpējās attiecības barības ķēdē, dzīvotnes un dabā atstātās pēdas 

Nodarbība sākas ar stāstu par dažādām ekosistēmām un to iemītniekiem. Spēlē “Barošanās tīkls” skolēni apgūst ekosistēmas elementu savstarpējās saites un cilvēka ietekmi uz tām. Ar pēdu atlējumiem un ekskrementu paraugiem tiek apgūtas  dzīvnieku atstātās pēdas dabā. Darbojoties ārā, tiek iepazīti augi, dzīvnieku pēdas, mērīta gaisa, augsnes un ūdens temperatūra izveidotajos parauglaukumos. Darba lapās tiek pierakstīti dati par augsni, mitrumu un sugu daudzveidību. Skolēni modelē barības ķēdes (ražotājs, augēdājs, gaļēdājs, visēdājs), salīdzina dabisko ekosistēmu ar cilvēka veidotu vidi. Noslēgumā – rezultātu prezentēšana un secinājumi par dabas saudzēšanu.

SASNIEDZAMAIS REZULTĀTS

• Apgūti mācību programmas punkti:
  • Uz Zemes ir liela augu un dzīvnieku dažādība.
  • Daudzveidīgi organismi sastopami gan cilvēka veidotās, gan dabiskās ekosistēmās un  visi dzīvie organismi ir savā starpā saistīti barības ķēdēs, kas  vienmēr sākas ar augiem, jo augi ražo barības vielas (D.Li.8.)  (D.Li.10.) 
• ID 2025/1/STEM/PL/180;182;186;188;189

NODARBĪBA  1. Kangari un vigas – Baltijas jūras veidošanās vēsture, augu un dzīvnieku dažādība kangaros un vigās

Nodarbība notiek Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas centrā un Slīteres Nacionālā parka dabas centrā.

Slīteres Nacionālā parka nodarbībā skolēni dodas izzinošā pārgājienā Pēterezera dabas takā, kur vērojams unikāls kangaru un vigu reljefs – Litorīnas jūras laika krasta iezīmes. Skolēni ar speciāliem sietiem makšķerē Pēterezerā un,izmantojot noteicējus, identificē atrastās sugas. Tiek pārrunāta mitrāju loma.

 Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta nodarbībā skolēni iepazīs ledāja nozīmi reljefa veidošanā, kā arī dosies uz piekrasti. Tur uzzinās par Baltijas jūras vēsturi un dabas procesiem, kas veidojuši Latvijas piekrasti, pētīs augu un dzīvnieku dažādību tajos.

NODARBĪBA  2. Ledāja veidotās reljefa formas Rāznas Nacionālajā parkā  

Skolēni nodarbībā dosies 2 līdz 3 km garā, izzinošā pārgājienā Rāznas NP teritorijā Mākoņķalna  vai Asariņa ezera Andrupenes pag. apkārtnē.  Izmantojot uzskates līdzekļus, iepazīs  ledāja veidotās reljefa formas kartē un dabā.  Pārgājiena laikā   mežā meklēs trīs “dārgumus”, pētīs augu valsti  saulainajās un ēnainajās nogāzēs, apgaismojuma un temperatūras ietekme uz to. Karjerā  Andrupenes mežā ( ja norisi īsteno Asariņa ezera apkārtnē) pētīs smilts un grants materiālu,  pārrunās savus atklājumus.

SASNIEDZAMAIS REZULTĀTS

• Apgūti mācību programmas punkti:
  • Dabas procesi, kuri notiek Zemes dzīlēs un uz Zemes virsmas, ietekmējuši dažādu reljefa formu veidošanos un Zemes virsmas izmaiņas dabas un cilvēka darbības rezultātā notiek nepārtraukti, tās ir iespējams novērot dabā un noteikt attēlos, kartēs (D.Li.5)
• ID 2025/1/STEM/PL/191;192;195

NODARBĪBA  1. Dzīvās radības un augi ūdenī, ūdens kvalitātes noteikšana

Tiek veikts starpdisciplinārs pētījums vietējā ūdenstilpnē, izmantojot noteicējus un instrumentus. Ievāc un nosaka ūdens bezmugurkaulniekus, novēro piekrastes augus, analizē piesārņojumu un tā ietekmi pēc iegūtajiem datiem. Izveido barošanās ķēdes, secina par organism daudzveidību un ekosistēmas stabilitāti ilgtermiņā (piemēram, eitrofikācija, piesārņojums). Sagatavo kopsavilkumu un prezentē pētījuma rezultātus.

NODARBĪBA  2. Gaisa kvalitātes noteikšana, izmantojot piecas ķērpju suga

Norise sākas ar ķērpju uzbūves skaidrojumu – simbiotiski organismi, kuros sēne un aļģe dzīvo kopā. Tiek pārrunāta ķērpju pielāgošanās spēja dažādām gaisa kvalitātes zonām un to nozīme kā bioindikatoriem, kas palīdz novērtēt piesārņojuma līmeni. Praktiskajā daļā īsteno pētījumu-  izmantojot rāmīti, darba lapas, pēta ķērpjus  2 vietās ar atšķirīgu gaisa piesārņojumu. Rezultātus apkopojot, notiek diskusija par gaisa piesārņojuma ietekmi uz ķērpju sastāvu. Aktivitātē „Esi ķērpis” demonstrē ķērpju veidus un to pielāgošanos dažādiem  vides apstākļiem.

SASNIEDZAMAIS REZULTĀTS

• Apgūti mācību programmas punkti:
  • Kas ietekmē elpošanas orgānu sistēmu, un ka tā ir pielāgota dzīvesveidam un dzīves videi. (D.Li.7.; D.Li.10.) 
  • Nostiprinās prasmes izvirzīt pētījuma lielumus un pētāmos jautājumus, lai noteiktu gaisa kvalitāti, izmantojot bioindikācijas metodi. (D.9.7.2.3.; D.9.11.3.2.; D.9.11.9.1.)
• ID 2025/1/STEM/PL/61;62;223;224; 226;227;228

NODARBĪBA 1. Invazīvās sugas Latvijā – augi, zivis, putni 

Nodarbību sāksim ar sarunu  kā sveši augi un dzīvnieki var mainīt Latvijas ekosistēmas. Šajā nodarbībā skolēni uzzinās par svešzemju sugām , piemēram,  Sosnovska latvāni, puķu sprigani, sarkanausu bruņurupuci u.c. augu un dzīvnieku sugām, noskaidros, kā  atšķiras invazīvās sugas no ekspansīvām sugām. Izspēlēsim dažādas aktivitātes, lai saprastu kā šīs sugas izplatās, kā tās iekaro jaunas teritorijas un kā pret tām iespējams cīnīties.

Ja laiks un apstākļi to ļaus, dosimies ārā, lai apskatītu invazīvās sugas dabā, redzētu to ietekmi uz vietējo floru un faunu, lai saprastu, kā mēs varam aizsargāt vietējo vidi. Nodarbība palīdzēs skolēniem ne tikai uzzināt faktus, bet arī  domāt, kā rīkoties, lai saglabātu Latvijas dabas līdzsvaru.

SASNIEDZAMAIS REZULTĀTS

• Apgūti mācību programmas punkti:
  • Ekosistēmās notiek organismu skaita izmaiņas, tāpēc ir jāapzinās aizsargājamo sugu un teritoriju nepieciešamība. (D.Li.8.)
  • Skolēni iegūs prasmes noteikt kāpēc cilvēka saimnieciskā darbība ievērojami ietekmē organismu daudzveidību ekosistēmās. (D.Li.10.)
• ID 2025/1/STEM/PL/212;213;214;215;216

NODARBĪBA  1. Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un bioloģiskā daudzveidība

Nodarbību sāksim ar video, lai iepazītu kādu  Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju. Turpinājumā, strādājot grupās un izspēlējot dažādas aktivitātes, skolēni uzzinās  par Latvijas īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām, to izveidi un nozīmi.

Pēc nodarbības dalībnieki spēj atbildēt uz jautājumiem: 

• Kas ir ĪADT?
• Kas ir bioloģiskā daudzveidība?
• Kas nosaka bioloģisko daudzveidību?
• Kas ietekmē bioloģisko daudzveidību?

NODARBĪBA  2. Pētījums “Ūdens kvalitātes noteikšana” 

Veic  lauka pētījumu vietējā ūdenstilpnē, izmantojot pētījuma instrumentus, ūdensaugu un ūdens dzīvnieku noteicējus. Ievāc, izpēta un nosaka ūdens bezmugurkaulnieku sistemātisko piederību. Veic pierakstus par pētījuma rezultātiem un secinājumus par organismu daudzveidību ūdenstilpnē. Novēro, nosaka ūdenstilpes krastā augošos augus.

Spriež par ekosistēmu ietekmējošajiem ekoloģiskajiem faktoriem (abiotiskais, biotiskais, antropogēnais). Secina par ekosistēmas stabilitāti ilgtermiņā (piemēram, eitrofikācija, pastiprināts piesārņojums, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās utt.). Veido kopsavilkumu par paveikto pētījuma projektu un komunicējot apspriež pētījuma secinājumus.

SASNIEDZAMAIS REZULTĀTS

• Apgūti mācību programmas punkti:
  • Ekosistēmas pastāvēšana ir atkarīga no dažādiem vides faktoriem – nedzīvās dabas (abiotiskajiem), dzīvo organismu (biotiskajiem) faktoriem un cilvēka darbības radītās ietekmes (antropogēnie faktori).
  • Katram organismam ekosistēmā ir sava vieta – niša. Attiecību veidi starp organismiem var būt labvēlīgi, nomācoši vai neitrāli (simbioze, plēsonība, konkurence, parazītisms, komensālisms). (VSK.D.Li.8.) (VSK.D.Li.10.)
• ID 2025/1/STEM/PL/ 47; 48; 49; 50; 51; 229; 230; 231; 232; 233

NODARBĪBA  1. Nepērc dzīvību – Vašingtonas konvencija jeb CITES 

Prezentācijā par Vašingtonas konvenciju (CITES), iepazīst tirdzniecības jautājumus, kas saistīti ar starptautiski apdraudētām augu un dzīvnieku sugām. Tiek izskaidroti apdraudošie faktori, kā arī principi, pēc kuriem tiek nodrošināta šo savvaļas sugu aizsardzība visā pasaulē.  Uzzina kā rīkoties gadījumos, ja ir vēlme no ceļojuma pārvest eksotisku suvenīru – kā izvērtēt, vai tas neapdraud aizsargājamas sugas, un kāda ir katra personīgā atbildība šajā procesā.  Praktiski iepazītas ar konfiscētajiem eksotisko sugu īpatņiem un informatīvajiem materiāliem-  CITES sarakstiem. Noslēgumā  spēlē “Slēptā kontrabanda”  pārbauda norisē iegūtās zināšanas.

SASNIEDZAMAIS REZULTĀTS

• Apgūti mācību programmas punkti:
  • Gūst priekšstatu kā orientēties svarīgākajos normatīvajos aktos dabas aizsardzības jomā un ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēs. 
  • Aizsargājamo dabas objektu nozīme sugu daudzveidības saglabāšanā un sabiedrības izglītošanā. (D.A.8.2.1., D.A.12.1.1., D.A.12.1.2., D.A.12.1.4., D.A.13.3.3.)
• ID 2025/1/STEM/PL/244;245;246;247;248